RIGHT NOW

Brederlo von Sengbush Art Prize exhibition

„Četru „Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmijas” laureātu izvēle apliecina žūrijas locekļu harmonisku izšķiršanos par trīs dažādu vizuālas mākslas virzienu pārstāvju veikumu. Akadēmisko prasmju apliecinājumu simbiozē ar konceptuālu vēstījumu demonstrē Kristīne Rozenberga darbos „Tilts - 1973” un „Tilts - 2011”, savukārt Andris Maračkovskis instalācijā „EGO” asprātīgi apspēlē dažādus materiālus. Daudzveidīgs procesuālais vēstījums iekodēts Elīnas Vojevodas multimediālajā instalācijā „Process = EV2012 - X”, kā arī Klāva Lora konceptuālās laikmetīgās glezniecības darbos „Muta” un „Dace Lore”,” žūrijas lēmumu komentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un Radošās darbnīcas kuratore izstāžu zālē „Arsenāls” Diāna Barčevska.

Nozīmīgās mākslas prēmijas konkursā, kurā pieteikt savus darbus bija aicināti Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības, Grafikas un Tēlniecības apakšnozaru studenti, šogad piedalījās piecdesmit deviņi studējošie ar deviņdesmit septiņiem radošajiem darbiem. Prēmijas apjoms ir 4000 EUR, un žūrijas komisija ir tiesīga stipendiju sadalīt trijās līdz četrās vienādi lielās daļās, tās piešķirot dažādu apakšnozaru pārstāvjiem. Prēmiju piešķir fon Zengbušu ģimene sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un ar „Domus Rigensis” atbalstu. Konkursa un izstādes patronese – Viņas Ekselence Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna (Andrea Wiktorin).

Šī gada konkursā iesniegtos mākslas darbus vērtēja prāva žūrijas komisija: Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs prof. Ivars Heinrihsons, Grafikas katedras vadītājs prof. Guntars Sietiņš, Tēlniecības katedras vadītājs prof. Bruno Strautiņš, Zīmēšanas katedras profesors Normunds Brasliņš, Doktora studiju programmas vadītājs prof. Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, Glezniecības katedras docents Andris Vītoliņš, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un Radošās darbnīcas kuratore izstāžu zālē „Arsenāls” Diāna Barčevska un Latviešu - vācbaltu centra „Domus Rigensis” valdes loceklis un fon Zengbušu ģimenes pārstāvis Verners fon Zengbušs (Werner von Sengbusch).

Frīdrihs Vilhelms Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo, dzimis Jelgavā 1779. gada 7. decembrī un miris Rīgā 1862. gada 2. martā), kura vārdā nosaukta mākslas prēmija, bija viens no sava laika lieliskākajiem mākslas pazinējiem un kolekcionāriem. Viņa mākslas darbu krājumā atrodas 201 glezna, un lielākā daļa kolekcijas šobrīd glabājas mākslas muzejā „Rīgas Birža”, Doma laukumā 6, Rīgā. 1906. gada 31. oktobrī kolekcionāra mazmazdēls Oskars Vilhelms fon Zengbušs (Oskar Wilhelm von Sengbusch) ārkārtīgi nozīmīgo Eiropas mākslas darbu kolekciju fon Zengbušu ģimenes vārdā nodeva lietošanā tikko atvērtajam Rīgas pilsētas muzejam, tagad Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Simts gadus pēc šī nozīmīgā notikuma gleznu kolekcijas mantinieki, godinot Frīdriha Vilhelma Brederlo piemiņu, vēlējās atjaunot kolekcionāra iesākto tradīciju atbalstīt Latvijas jaunos māksliniekus. Pateicoties šai vēlmei, fon Zengbušu ģimene ir nodibinājusi „Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju”, lai atbalstītu jaunos māksliniekus – Latvijas Mākslas akadēmijas studentus. Prēmija tiek piešķirta reizi divos gados kopš 2006. gada. 2010. gadā „Brederlo – fon Sengbusch mākslas prēmiju” saņēma Zane Balode, Edgars Ošs, Sandis Aispurs un Sabīne Vekmane.

Kuratores Evelīnas Vanagas un mākslinieka Edmunda Lūča rīkotā izstāde “KARŠ”, kurā tiek piedāvāti vairāk nekā 25 mākslinieku darbi plašā konfigurācijā, ar izvēlēto uzstādījumu veicina kultūras sadarbību mākslas jomā starp dažādām valstīm. Izstādes mērķis ir palīdzēt attīstīt savstarpējo izpratni un piedāvāt ieskatu kara tematikā no dažādiem aspektiem, par ko katram no izstādes dalībniekiem ir sava personīgā pieredze un attieksme.

Izstādes uzdevums ir meklēt saikni starp kreativitāti, sociālo attīstību un sabiedrības atbildību ne tikai lokālā vidē, bet arī Eiropas un pasaules kontekstā, izvirzot jautājumus par toleranci, iejūtību un arī kritiku. Diskusija par tēmu ietver parafrāzes gan par kara funkcionalitāti, gan par aktoru nozīmi procesā, gan skatītāju vai vērotāju lomu un iespējamo sadursmi. Mākslas darbu centrā ir jautājumi par militāro, ekonomisko un politisko intervenci, kuru līdzšinējās atbildes, iespējams, jāpārskata un jādefinē no jauna.

Dažādu paaudžu mākslinieki no vairākām valstīm piedāvā jaunu dialogu, kas koncentrējas uz problemātiku, kas saistīta ar ietekmi uz cilvēku asociācijām, ilūzijām, rituāliem, mītiem, attiecībām, tiesībām, pienākumiem un priekšstatiem par sevi un citiem. Mākslas darbi reflektē ar noteikta rakstura pieskaņu arī par banālām ikdienas ainām un apkārtējo vidi, pārkāpjot dažkārt absurdus tabu, lai aicinātu analizēt ne tikai pagājušo laiku, bet arī domāt par paredzamo nākotni.

Izstādes ekspozīcijai izmantotas sienas, griesti, grīda, logi un stalažas, bieži vien radot paplašinātu skatījumu uz telpu telpā. Mākslinieku skulptūras, trīsdimensionālās instalācijas, fotogrāfijas un glezniecība norāda uz atsauci par publisku/individuālu, lokālu/globālu, fizisku/psiholoģisku telpu karā, izmantojot ķermeņu apveidus, ēnas, noteiktas skaņas, gaismu, tumsu un personiskus stāstus. Šādi netiek sniegta viena pareizā atbilde, bet interpretācijas par laika un evolūcijas attiecībām, kā arī kustības un pārmaiņu norisēm. Ne tikai mākslas darbi individuāli, bet arī visa izstāde kopumā piedāvā neierobežotas iespējas izveidot katram skatītājam savu nostāju globālā konteksta ietvaros.

Kādreizējā apavu fabrikā “1.maijs” izstāde iekārtota unikālās 1200 m2 lielās telpās, ar kuru nodrošināšanu atbalstījusi tagadējās biroju ēkas vadība. Visas trīs dienas mākslinieki būs sastopami izstādē, lai iesaistītos sarunās ar apmeklētājiem.